Iepazīstoties ar informatīvā izdevuma “Ērgļu Novada Ziņas”, aprīļa numurā publicēto M. Oltes rakstu “Ērgļu novada ūdeņu statuss. Copmaņiem un Co” secināju, ka raksta autors pauž daudz maldinošas informācijas par privātu ūdeņu lietošanas tiesībām un izmantošanas kārtību.

Es norādīšu uz likuma pantiem un paskaidrošu tos saprotamākā veidā komentāros.

Civillikuma 1102.pants Pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šā panta pielikumā (I pielik.) uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privāti.

Privātie ūdeņi tālāk iedalās divās grupās: privātie, kuros zvejas tiesības pieder valstij (II pielikums) un privātie. Visi ūdeņi, kas nav minēti Civillikuma I un II pielikumā, ir privāti, kurus īpašnieks var lietotot pats vai atļaut tos lietot citiem.

Privāto ūdeņu īpašumtiesības (ūdens lietošanas tiesības) pieder zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas šis ūdens jeb kura gultne pieder zemes īpašniekam (A.Grūtups III daļa.Lietu tiesības.Īpašums. 1103.panta skaidrojuma 3.p. 202.lpp.) Piebilde: ne visiem krastu īpašniekiem var piederēt zeme zem ūdens, tātad ne visiem krasta zemju īpašniekiem var būt šī ūdens lietošanas tiesības. Šāds ir arī rakstā minētā Laišķenu jeb Mūrnieka privātā ezera gadījums. Maldinoša ir informācija, ka Laišķenu (Mūrnieku) ezeram ir trīs īpašnieki. Patiesībā tas ir četru zemju īpašnieku kopīpašums. Tāpat maldinoša ir informācija, kas izriet no raksta, ja privātais ezers atrodas vairāku īpašnieku īpašumā un nevis viena, tad tiesības to izmantot ir trešām personām. Civillikuma 1108.pants. Kā stāvošie, tā tekošie privātie ūdeņi, kas atrodas viena zemes īpašnieka robežās, pieder viņam ar tiesību lietot tos vienam pašam un pēc sava ieskata, bet ūdeņi, kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemes gabaliem, ir viņu kopīpašums, un katram no viņiem ir tiesība lietot to ūdeņa daļu, kura stiepjas cauri vai piekļaujas viņa zemei. Civillikuma 1108.pants nosaka īpašnieka privātā ūdens izmantošanas tiesības vienam pašam vai attiecībā pret pārējiem kopīpašniekiem, un nenosaka pienākumu atļaut to izmantot trešām personām. Neprecīza ir informācija par makšķerēšanas atļaušanas kārtību kopīpašumā esošā privātā ezerā. Ja grib makšķerēt, iebraukt ar laivu vai kā citādi lietot šāda statusa ūdeni, tad atļauja ir nepieciešama nevis no kāda īpašnieka (kā minēts rakstā), bet no visiem tiem īpašniekiem, kuru īpašumā esošo ūdens un krasta daļu nāktos izmantot. Šādā gadījumā lietotājam nāktos precīzi zināt un ievērot katra īpašuma robežas ne vien uz zemes, bet arī uz ūdens. Kopīpašuma ezers šajā gadījumā dalās reālās daļās, nevis domājamās.

Par tauvas joslu. No Zvejniecības likuma definīcija: tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.

Par tauvas joslu apraksts ir Zvejniecības likuma 9. pantā. Noteikumi par tauvas joslas izmantošanu nosaka kārtību, kā drīkst izmantot noteikto krasta joslu, bet nenosaka tiesības uz ūdens izmantošanu. Kādiem mērķiem ir paredzēta tauvas josla, nosaka 9. panta 6. un 7.punkts:

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:
1) kājāmgājējiem;
2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
3) robežapsardzībai;
4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Maldinošs ir apgalvojums, ka pie privāta ūdens, nonākot tauvas joslā, drīkst iet,izkāpt krastā no laivas, arī makšķerēt (tā teikts rakstā). Minētās darbības šādā sarakstā pilnībā atbilst tikai publisko ūdeņu un privāto ūdeņu, kuros zvejas tiesības pieder valstij, tauvas joslas izmantošanai. Atrodoties tauvas joslā (likumīgi vai arī nelikumīgi) pie privāta ūdens, kurā ūdens lietošanas tiesības (tai skaitā arī zvejas tiesības) pieder īpašniekam, tas nedod tiesības izmantot pašu ūdeni bez īpašnieka atļaujas, bet šajā gadījumā tikai pārvietoties kājām pa 4m joslu gar ūdens malu, jo ūdens izmantošanas tiesības nosaka citi likuma panti. Tauvas josla ir tikai uzlikts apgrūtinājums īpašniekam piederošai zemei pie ūdens, bet zeme šajā joslā pieder joprojām īpašniekam.

Par makšķerēšanu privātā ūdenī.

Civillikuma  1113.pants. Zvejas tiesība pieder katram sava īpašuma robežās, un īpašnieks var aizliegt, ciktāl likums nenosaka citādi, trešām personām zvejot tajās. Piezīme. Korroborētu zvejas tiesību sveša īpašuma robežās šā panta noteikumi neatceļ. Šī piezīme attiecas arī uz 1115. - 1117. pantu ar piezīmi.

Zvejniecības likuma
6. pants. Zvejas tiesības
(5) Zvejas tiesības privātajos ūdeņos (izņemot Civillikuma 2. un 3.pielikumā minētos) pieder ūdeņu īpašniekam, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10.pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības
(1) Fiziskā persona, ievērojot makšķerēšanu un vēžošanu regulējošos noteikumus, ir tiesīga tai noteiktās makšķerēšanas vai vēžošanas tiesības izmantot visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos kāds no minētajiem zivju vai vēžu ieguves veidiem nav aizliegts, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā un kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

(3) Īpašnieks, kam pieder privāts ezers, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, izvieto pie ezera attiecīgu privātīpašuma norādi, un makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības tajā atbilstoši makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem vai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā atbilstoši licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem var notikt tikai ar īpašnieka atļauju.

Ar šiem likuma pantiem tiek noteikts, ka privātos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, drīkst makšķerēt un ūdens īpašnieks to nedrīkst aizliegt, bet privātos, kuros zvejas tiesības pieder īpašniekam, makšķerēšana var tikt liegta.

Par zīmēm pie privātiem ūdeņiem.

Likums nenosaka kādām, cik pēc skaita jābūt un kādā attālumā no ūdens tās ir jānovieto. Bet tas, ka kāds negodīgs makšķernieks, lai tiktu pie ūdens, tīšām iznīcinās šādu norādes jeb aizlieguma zīmi, vai teiks, ka nav redzējis tādu, nepaver ceļu pie ūdens, jo neatceļ likumu par ūdens lietošanas tiesībām par labu īpašniekam. Zīmēm ir tikai informatīva nozīme, bet atļauja no īpašnieka jāsaņem jebkurā gadījumā.

Mans aicinājums ir nemeklēt dažādus viltīgus veidus kā ielauzties otra īpašumā, respektēt ne tikai privāto ūdeņu īpašnieku tiesības, bet arī publisko ūdeņu krastu īpašnieku tiesības, nepaļauties uz kāda „speciālista” teikto, bet katram pašam rūpīgi iepazīties ar Civillikuma I,II,III pielikumā minētiem ūdeņu sarakstiem, izlasīt Zvejniecības likumu un protams. Makšķerēšanas noteikumus un ievērot tos visus. Tad nebūs negaidītas konflikta situācijas pie ūdeņiem, nebūs „lecīgu īpašnieku”. Konflikta gadījumos tā nebūs „novada problēma” kā teikts rakstā, bet gan katra likuma pārkāpēja paša problēma ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Bet tas padomdevējs „kas teica”, neparko šajā lietā neatbildēs. Nevajadzētu apvainoties uz ūdeņu īpašniekiem, ja makšķerēšana vai cita veida ūdens izmantošana tiek liegta, jo nav jau tas vienīgais ūdens objekts Ērgļu novadā, ir vēl arī citi brīvi izmantojami.

Makšķerniekam vai laivotājam pirms doties uz kādu no ūdeņiem, katram pašam jau iepriekš ir jānoskaidro šī konkrētā ūdeņa statuss:

1. Ja ūdens minēts Civillikuma I pielikumā, tad ir publisks – var makšķerēt, braukt ar laivām, peldēties, bet var būt arī kādi pašvaldības noteikti ierobežojumi.
2. Ja ūdens minēts Civillikuma II pielikumā, tad privāts, kurā zvejas tiesības pieder valstij -praktiski darbojas publiskā ūdens lietošanas noteikumi, vienīgi tauvas josla ir tikai 4m.
3. Ja ūdens minēts Civillikuma III pielikumā, tad tajā minētajos upes posmos praktiski darbojas publiskā ūdens lietošanas noteikumi.
4. Makšķerniekiem vēl papildus jānoskaidro, vai iepriekš minētajos ūdeņos nav spēkā licencētās amatierzvejas kārtība un jāiepazīstas ar tās noteikumiem. Tādā gadījumā vēl bez makšķernieka kartes papildus jāiegādājas makšķerēšanas licence.
5. Ja ūdens nav minēts ne vienā no pielikumiem, tad ir privāts un ir iespējami aizliegumi to lietošanā no īpašnieku puses.

ATKĀRTOTI DARĀM ZINĀMU par „LAIŠĶENU” (Mūrnieku) privātā ezera izmantošanu:

„LAIŠĶENU” (Mūrnieku) privātā ezerā makšķerēt, iebraukt ar laivu vai kādos citos veidos to izmantot ir AIZLIEGTS!

                                               Laišķenu (Mūrnieku) ezera kopīpašnieku pārstāvis Rolands Krastiņš